Grieķijas valsts obligācijas ir sasniegušas vēsturisku pavērsienu, likvidējot ienesīguma starpību pret Franciju, atspoguļojot Grieķijas fiskālās reformas un ekonomisko noturību. Tikmēr Francijas obligācijas saskaras ar spiedienu, ko rada politiskā nenoteiktība, pieaugošais deficīts un strukturālie ekonomiskie izaicinājumi.
Eirozonas valstu parādu krīzes drūmākajās dienās Grieķijas 10 gadu obligāciju ienesīgums bija gandrīz par 40 procentpunktiem jeb aptuveni 4000 bāzes punktiem vairāk nekā Francijas valdības obligācijas, jo Grieķijas valsts atradās uz saistību nepildīšanas sliekšņa, ko nospieda parādu slogs, kas pārsniedz 175% no iekšzemes kopprodukta.
Divpadsmit gadus vēlāk Grieķija ir pārrakstījusi savu ekonomisko naratīvu, tās valdības obligācijām samazinot atšķirību no Francijas, iezīmējot ievērojamu pavērsienu valsts ekonomiskajā attīstībā.
Novembra beigās Grieķijas 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums bija zem 3%, kas atbilst Francijas OAT obligāciju ienesīgumam. Faktiski tagad investori par aizdevumu Grieķijai saņem identisku kompensāciju kā Francijai.
Šīs pārmaiņas atspoguļo Grieķijas fiskālo renesansi un relatīvo stabilitāti līdzās pieaugošajām bažām par Francijas fiskālo un politisko trajektoriju.
Grieķijas obligācijas: no krīzes līdz uzticībai
Grieķijas ievērojamo obligāciju tirgus darbības virzītājspēks ir fiskālās disciplīnas, ekonomisko reformu un noturības pret augstām procentu likmēm kombinācija.
Analītiķi saista pavērsiena punktu ar ilgstošu fiskālo pārsniegumu, paredzot, ka Grieķijas primārā budžeta pārpalikums šogad sasniegs 2,4% no IKP, pārsniedzot 2,1% mērķi.
“Grieķijas ekonomika turpina attīstīties labāk, jo spēcīgais privātais patēriņš un investīcijas veicina izaugsmi,” nesenā paziņojumā sacīja Bank of America analītiķis Athanasios Vamvakidis. Saskaņā ar Bank of America teikto, Grieķija joprojām ir izolēta no procentu likmju kāpuma salīdzinājumā ar eirozonas kolēģiem.
Lielākā daļa valsts parāda oficiāli tiek turēta ar fiksētiem, zemu procentu nosacījumiem ar vidējo atmaksas termiņu 20 gadi, savukārt privātā sektora parāds joprojām ir neliels pēc kredītu samazināšanās desmit gadus.
Grieķijas valdības obligāciju (GGB) atdzimšana ir izplatījusies plašākā finanšu sektorā. GGB stingrākas starpības attiecībā pret Vācijas obligācijām, kas pašlaik ir aptuveni 70 bāzes punkti, atspoguļo tirgus pārliecību par Grieķijas fiskālo stāvokli, lai gan ģeopolitiskie un plašāki tirgus riski varētu mazināt turpmākus ieguvumus.
Francija saskaras ar pieaugošu fiskālo un politisko spiedienu
Tikmēr Francijas obligācijas ir saskārušās ar pretvēju, 10 gadu OAT ienesīgumam novembra beigās pieaugot līdz 2,945%, kas atspoguļo 81,7 bāzes punktu prēmiju salīdzinājumā ar Vācijas obligācijām. Izpārdošanu izraisīja fiskālo izaicinājumu un politiskās nenoteiktības saplūšana.
Premjerministra Mišela Barnjē valdība cīnās ar sabiedrības pretreakcijām saistībā ar strīdīgo 60 miljardu eiro izdevumu samazināšanas priekšlikumu, pret kuru iebilst Merinas Lepēnas partija. Tā kā nākamā gada jūlijā varētu būt gaidāmas parlamenta vēlēšanas, politiskais strupceļš var paralizēt fiskālās reformas.
Goldman Sachs analītiķis Aleksandrs Stots atzīmēja grūtības samazināt Francijas budžeta deficītu no 6,1% no IKP līdz valdības izvirzītajam 5% mērķim, raksturojot to kā “lielu uzdevumu”. Stots piebilda: “Mēs sagaidām, ka parāda attiecība pret IKP līdz 2027. gadam pieaugs līdz 118%, ņemot vērā ierosinātās konsolidācijas mērogu un paļaušanos uz nodokļu palielināšanu.”
Politiskā nestabilitāte vēl vairāk sarežģī Francijas fiskālās konsolidācijas centienus. “Politiskā kapitāla trūkums un ierobežotā fiskālā rīcības brīvība, visticamāk, ierobežos Francijas spēju tuvākajā laikā risināt strukturālās reformas,” brīdināja Stots.
Grieķija pret Franciju: strukturālie izaicinājumi izceļ ekonomikas atšķirības
Grieķijas un Francijas kontrastējošās trajektorijas atspoguļo dziļākas strukturālās pārmaiņas. Grieķija ir kļuvusi par vienu no dinamiskākajām Eiropas ekonomikām, ko atbalsta uzlabota kredītspēja un fiskālā disciplīna.
Turpretim Francija saskaras ar iesakņojušām problēmām, piemēram, demogrāfijas novecošanu, augstām enerģijas izmaksām un ražīguma apstāšanos.
Saskaņā ar Eurostat jaunāko rudens ekonomikas prognozi tiek prognozēts, ka Grieķijas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,3% salīdzinājumā ar 2,1% 2024. gadā, nostiprinot tās pozīcijas kā vienai no eirozonas dinamiskākajām valstīm. Turpretim sagaidāms, ka Francijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā palēnināsies līdz pieticīgam 0,8% no 1,1% 2024. gadā, uzsverot problēmas, ar kurām saskaras Eiropas otrā lielākā ekonomika.
Šī atšķirība attiecas arī uz fiskālajām trajektorijām. Tiek prognozēts, ka Grieķijas valsts parāda attiecība pret IKP ievērojami samazināsies – no 153,1%.